Lidojums norit kā parasti jau vairākas stundas.
Daži pasažieri guļ, citi skatās filmu, maltīšu paplātes tikko ir novāktas, un lidmašīna mierīgi turpina ceļu vairāk nekā 10 000 metru augstumā.
Tad kāds nospiež izsaukuma pogu.
Pasažieris nejūtas labi.
Viņš ir ļoti bāls, svīst, stāsta, ka reibst galva… un tad šķiet, ka zaudē samaņu.
Šajā brīdī prātā neizbēgami rodas jautājums: kas notiek, kad pasažieris saslimst lidojuma laikā?
Nav iespējams vienkārši izsaukt ātro palīdzību, lai tā pēc piecām minūtēm būtu pie durvīm. Lidojot virs Atlantijas vai Indijas okeāna, tuvākā slimnīca var atrasties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru attālumā.
Tomēr apkalpe nav bezpalīdzīga.
Stjuarti ir apmācīti rīkoties noteiktās medicīniskās situācijās, uz klāja ir pirmās palīdzības aprīkojums, un, ja pasažiera stāvoklis kļūst kritisks, piloti var pat pieņemt lēmumu pilnībā mainīt lidmašīnas maršrutu.
Tātad, sākot no pirmā “Es nejūtos labi” līdz pat iespējamai novirzīšanai uz citu lidostu, apskatīsim, kas patiesībā notiek, kad uz klāja rodas medicīniska ārkārtas situācija.
Vai saslimšanas lidmašīnā ir bieža parādība?
Medicīniska ārkārtas situācija lidojuma laikā var šķist ārkārtējs gadījums, ja lidojat reti.
Tomēr globālās aviācijas mērogā tas nav tik reti.
Saskaņā ar ASV CDC datiem, medicīniskas ārkārtas situācijas rodas aptuveni vienā no 604 komerciālajiem lidojumiem. Ģīboņi vai ģīboņa sajūta, elpošanas problēmas, kā arī slikta dūša un vemšana ir vienas no visbiežāk sastopamajām situācijām.
Tas, protams, nenozīmē, ka lidmašīna maina maršrutu ik pēc 600 lidojumiem.
Lielākajā daļā gadījumu problēmu var atrisināt uz klāja, un lidmašīna turpina ceļu kā parasti. CDC norāda, ka aptuveni 90 % lidojumu, kuros radusies medicīniska ārkārtas situācija, turpinās līdz paredzētajam galamērķim.
Aiz vārdiem “medicīniska ārkārtas situācija” patiesībā slēpjas ļoti dažādas situācijas.
Tas var būt vienkāršs vāgāls ģībonis pēc pārāk straujas piecelšanās, cilvēks, kuram vairākas stundas ir slikta dūša, īpaši spēcīga panikas lēkme vai hipoglikēmija.
Taču tas var būt arī daudz nopietnāk: sāpes krūtīs, smagas elpošanas problēmas, nopietna alerģiska reakcija, aizdomas par insultu vai sirdsdarbības apstāšanās.
Un, protams, apkalpe visās šajās situācijās rīkosies atšķirīgi.
Kāpēc lidmašīnā var kļūt slikti?
Lidojums ne vienmēr ir visērtākā vide mūsu organismam.
Dažkārt mēs paliekam sēdus astoņas, desmit vai divpadsmit stundas. Mēs slikti guļam. Mēs dzeram mazāk ūdens nekā parasti. Daži pasažieri maltītes laikā iedzer glāzi vai divas. Citi ir skrējuši cauri lidostai, lai paspētu uz pārsēšanos, un iekāpj lidmašīnā pilnīgi izsmelti.
Pieskaitiet tam stresu, ko ceļošana var izraisīt dažiem cilvēkiem.
Dažreiz pietiek ar mazumiņu.
Pasažieris pieceļas, lai dotos uz tualeti pēc vairākām stundām sēdēšanas, pēkšņi sajūt reiboni un ir spiests atbalstīties pret sēdekli.
Kādam, kuram ir bail no lidošanas, turbulence var izraisīt īstu panikas lēkmi, ko pavada smakšanas sajūta, sirdsklauves un reibonis.
Pati kabīne atrodas zemākā spiedienā, nekā mēs esam pieraduši jūras līmenī. Lielākajai daļai veselu ceļotāju tas nerada nekādas problēmas. Taču dažas patoloģijas var prasīt papildu piesardzību.
Tieši tāpēc personai, kas cieš no nopietnas slimības vai kurai nesen veikta medicīniska iejaukšanās, pirms ceļojuma var būt nepieciešams konsultēties ar ārstu un pārbaudīt aviokompānijas pārvadājumu noteikumus.
Ko dara apkalpe, kad pasažieris saslimst?
Atgriezīsimies pie mūsu pasažiera no sākuma.
Viņš tikko paskaidroja, ka nejūtas labi, un tagad šķiet, ka zaudēs samaņu.
Pirmā persona, kas iejauksies, parasti būs salona apkalpes loceklis, citiem vārdiem sakot, stjuarts vai stjuarte.
Viņa pirmais mērķis ir vienkāršs: ātri saprast, kas notiek.
Cik ilgi cilvēks jūtas slikti?
Vai viņš ir pie samaņas?
Vai viņš elpo normāli?
Vai viņam ir sāpes?
Vai viņš slimo ar kādu zināmu slimību?
Vai viņš lieto zāles?
Vai kāds tuvinieks ceļo kopā ar viņu?
Situācija var attīstīties ļoti ātri. Tas, kas sākumā šķita kā vienkāršs vājums, pēc dažām minūtēm var kļūt satraucošāks.
Tāpēc apkalpe uzraudzīs pasažiera stāvokli un, ja nepieciešams, pieaicinās citus komandas locekļus.
Tikmēr var tikt informēta kabīne.
No šī brīža paralēli sāk notikt divas lietas.
Salonā tiek sniegta palīdzība pasažierim.
Kabīnē piloti sāk izvērtēt sekas, kādas situācija varētu atstāt uz atlikušo lidojumu.
Vai stjuarti ir apmācīti rīkoties medicīniskās ārkārtas situācijās?
Dažkārt var dzirdēt šādu frāzi:
“Jebkurā gadījumā stjuarti galvenokārt ir tur, lai pasniegtu maltītes.”
Tas nozīmē aizmirst būtisku viņu profesijas daļu.
Serviss ir ļoti pamanāms pasažieriem, taču salona apkalpes galvenais uzdevums joprojām ir saistīts ar drošību.
Apkalpes iziet apmācības par pirmo palīdzību un medicīnisko ārkārtas situāciju vadību. Eiropas noteikumi, piemēram, paredz apmācību, kas ietver terapeitiskā skābekļa, defibrilatora un pirmās palīdzības aprīkojuma izmantošanu, kad tas ir nepieciešams.
Tomēr stjuarts nekļūst par neatliekamās palīdzības ārstu.
Viņš neuzstādīs sarežģītu diagnozi salona vidū.
Viņa loma galvenokārt ir atpazīt satraucošu situāciju, piemērot apgūtās procedūras, izmantot pieejamo aprīkojumu un koordinēt palīdzības sniegšanu, līdz var iejaukties specializēts medicīnas personāls.
Un dažreiz šī palīdzība jau atrodas lidmašīnā.
“Vai uz klāja ir ārsts?”
Tas, iespējams, ir viens no slavenākajiem paziņojumiem aviācijā.
Tas tiek tik bieži izmantots filmās, ka gandrīz šķiet, ka tas pieder tikai kino pasaulei.
Tomēr tas patiešām pastāv.
Kad medicīniska situācija to attaisno, apkalpe var jautāt, vai pasažieru vidū atrodas ārsts vai cits veselības aprūpes speciālists.
Iedomājieties ainu.
Jūs mierīgi sēžat 34. rindā un pabeidzat skatīties filmu, kad salonā atskan paziņojums.
Ārsts, kurš sēž dažas rindas tālāk, nospiež savu izsaukuma pogu un piesakās.
No šī brīža viņš var palīdzēt apkalpei izvērtēt situāciju.
Kādi ir simptomi?
Cik ilgi tie ilgst?
Vai novērotās pazīmes ir satraucošas?
Vai pasažieris, šķiet, var pabeigt lidojumu, vai viņam nepieciešama ātra piekļuve slimnīcai?
Veselības aprūpes speciālista viedoklis, protams, var kļūt ārkārtīgi vērtīgs.
Taču ir svarīgi saprast vienu lietu: ārsts nepārņem lidmašīnas vadību un nelemj viens pats par tās novirzīšanu.
Operatīvais lēmums paliek gaisa kuģa kapteiņa kompetencē.
Un ja lidmašīnā nav neviena ārsta?
Pieņemsim tagad, ka paziņojums ir izskanējis.
Neviens neatbild.
Lidmašīnā, kas pārvadā vairākus simtus cilvēku, pasažieru vidū var nebūt neviena ārsta.
Tas nenozīmē, ka apkalpei jāimprovizē pilnībā.
Dažām aviokompānijām ir sistēmas, kas ļauj saņemt medicīnisko palīdzību no zemes.
Pieejamo informāciju par pasažiera stāvokli var nodot veselības aprūpes speciālistiem, kuri pēc tam sniedz savu ekspertīzi attālināti.
Princips ir diezgan aizraujošs.
Lidmašīna var atrasties tūkstošiem kilometru attālumā no medicīnas centra, bet ārsts uz zemes var piedalīties situācijas izvērtēšanā, pateicoties informācijai, kas tiek nodota.
Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra savos apmācības elementos paredz koordināciju un komunikāciju, kad ārsta viedoklis tiek nodots apkalpei pa radio vai citu telekomunikāciju līdzekli.
Medicīnas speciālists tad var palīdzēt noteikt, vai situācija šķiet stabila vai arī ir nepieciešama ātra piekļuve slimnīcas aprūpei.
Kāds medicīniskais aprīkojums atrodas lidmašīnā?
Komerciāla lidmašīna, protams, nav lidojoša neatliekamās palīdzības nodaļa.
Bet tā arī nepaceļas gaisā pilnīgi bez aprīkojuma.
Precīzs sastāvs ir atkarīgs no piemērojamajiem noteikumiem, lidmašīnas un operatora.
Jo īpaši var atrast pirmās palīdzības komplektus, kā arī papildu medicīnisko aprīkojumu atbilstoši piemērojamajām prasībām.
Piemēram, ASV transporta lidmašīnām, kurās ir vismaz viens salona apkalpes loceklis, jābūt aprīkotām ar pirmās palīdzības komplektu, neatliekamās medicīniskās palīdzības komplektu un ārējo automātisko defibrilatoru.
Defibrilators
Ārējais automātiskais defibrilators, ko bieži sauc par AED, iespējams, ir vispazīstamākais medicīniskais aprīkojums.
Ja cilvēkam apstājas sirds, katra minūte kļūst svarīga.
Pretēji tam, ko varētu iedomāties kino ainas, defibrilators ne tikai sūta milzīgu elektrisko lādiņu, tiklīdz kāds nospiež pogu.
Ierīce analizē sirds ritmu un vada lietotāju.
Tādējādi tas var būt daļa no sirdsdarbības apstāšanās aprūpes kopā ar reanimāciju, ko veic personas, kuras ir apmācītas tā lietošanā.
Medicīniskais skābeklis
Apkalpēm var būt pieejams arī skābeklis, ko var izmantot noteiktās medicīniskās situācijās.
To nevajadzētu sajaukt ar slavenajām dzeltenajām maskām, kas krīt no griestiem spiediena problēmu gadījumā.
Tās ir daļa no avārijas skābekļa sistēmas, kas paredzēta pasažieriem, kad kabīnes augstums kļūst pārāk liels.
Terapeitiskais skābeklis, ko izmanto slimam pasažierim, pilda citu funkciju.
Un ja pasažieris zaudē samaņu?
Tas, protams, ir brīdis, kad gaisotne salonā nekavējoties mainās.
Dažas sekundes iepriekš pasažieri apkārt varbūt turpināja sarunāties vai skatīties ekrānā.
Tagad vairāki cilvēki pagriežas.
Apkalpe iejaucas, cenšas iegūt pietiekami daudz vietas un novērtē cilvēka stāvokli.
Ja nepieciešams, tiek uzsākta pirmā palīdzība un atnests atbilstošais aprīkojums.
Var tikt izsludināts aicinājums uz klāja esošajiem veselības aprūpes speciālistiem.
Kabīne tiek informēta par attīstību.
Un, galvenais, situācija tiek pastāvīgi pārvērtēta.
Ļoti īss samaņas zudums ar ātru atgūšanos, protams, nerada tādas pašas sekas kā cilvēkam, kurš paliek bezsamaņā vai kura elpošana kļūst nenormāla.
Tieši šī attīstība var pakāpeniski pārvērst situāciju no pārvaldāma incidenta salonā par īstu ārkārtas situāciju, kas var mainīt lidojumu.
Kas notiek sirdsdarbības apstāšanās gadījumā uz klāja?
Tas ir viens no vissmagākajiem scenārijiem.
Kad apkalpe konstatē, ka pasažieris ir bezsamaņā un neelpo normāli, aprūpe nekavējoties kļūst par prioritāti.
Reanimāciju var uzsākt un defibrilatoru izmantot saskaņā ar paredzētajām procedūrām.
Veselības aprūpes speciālists pasažieru vidū var sniegt savu palīdzību.
Un, kamēr vairāki cilvēki iejaucas ap pasažieri, kabīnei jāatbild uz citu jautājumu:
kur mēs varam nolaisties?
Šis jautājums šķiet vienkāršs.
Tas ne vienmēr tā ir.
Kurš lemj par lidmašīnas novirzīšanu?
Galīgais lēmums pieder gaisa kuģa kapteinim.
Tas nenozīmē, ka viņš lemj viens, ieslēdzies kabīnē, neņemot vērā to, kas notiek aiz viņa muguras.
Viņš saņems informāciju no salona apkalpes.
Viņš var ņemt vērā uz klāja esošā ārsta viedokli.
Medicīniskā palīdzība uz zemes arī var palīdzēt izvērtēšanā.
Pēc tam viņam visa šī medicīniskā informācija jāpārvērš aviācijas lēmumā.
Un tad spēlē ienāk daudzi parametri.
Kādos gadījumos lidmašīnu var novirzīt?
Iedomājieties divas situācijas.
Pirmajā lidmašīnai jānosēžas Parīzē pēc divdesmit minūtēm, un pasažierim tikko kļuvis slikti. Viņa stāvoklis ir stabils, un viņš ir pie samaņas.
Otrajā lidmašīna šķērso Atlantijas okeānu ar vēl piecām stundām lidojuma priekšā, un pasažierim ir simptomi, kas liek baidīties par dzīvībai bīstamu ārkārtas situāciju.
Medicīniskā problēma, protams, netiek risināta vienādi.
Novirzīšanu var apsvērt, ja pasažiera stāvoklim, šķiet, ātri nepieciešama aprūpe, ko nevar nodrošināt uz klāja.
Situācijas, kas saistītas ar novirzīšanu, ietver sirdsdarbības apstāšanos, noteiktus sirds simptomus, aizdomas par insultu vai pat noteiktas dzemdniecības ārkārtas situācijas.
Bet nepastāv vienkāršots noteikums, piemēram:
“Sāpes krūtīs = tūlītēja nosēšanās.”
Katrs gadījums ir atšķirīgs.
Svarīgs ir pasažiera stāvoklis un tā attīstība, bet arī lidmašīnas atrašanās vieta, atlikušais lidojuma laiks un pieejamās nosēšanās iespējas.
Vai vienmēr tiek izvēlēta tuvākā lidosta?
Ne vienmēr.
Tas ir viens no interesantākajiem medicīniskās novirzīšanas aspektiem.
Skatoties kartē, varētu domāt, ka pietiek vienkārši atrast tuvāko skrejceļu un tur nosēsties.
Bet pasažieru lidmašīna ne vienmēr var izmantot jebkuru lidlauku.
Piloti jo īpaši ņems vērā:
-
skrejceļa garumu un īpašības;
-
laikapstākļus;
-
savas lidmašīnas veiktspēju;
-
uz vietas pieejamos līdzekļus;
-
glābšanas dienestu pieejamību;
-
atrašanās vietu un laiku, kas nepieciešams, lai sasniegtu lidostu;
-
novirzīšanas operatīvās sekas.
Lielam tālsatiksmes lidaparātam dažas mazas lidostas, kas redzamas kartē, vienkārši nav piemērotas infrastruktūras.
Tāpēc mērķis nav tikai atrast tuvāko lidostu, bet gan lidostu, kas ļauj pareizi risināt situāciju.
Kā notiek medicīniskā novirzīšana?
Pieņemsim, ka lēmums ir pieņemts.
Paredzētais lidojums starp Bangkoku un Parīzi galu galā neturpināsies tieši uz Parīzi.
Piloti izvēlas piemērotu novirzīšanas lidostu un koordinē turpmāko rīcību ar gaisa satiksmes kontroli un attiecīgajiem dienestiem.
Uz klāja pasažieri var dzirdēt paziņojumu, kurā paskaidrots, ka medicīniska ārkārtas situācija prasa neplānotu nosēšanos.
Tikmēr salonā turpinās slimā cilvēka aprūpe.
Uz zemes var tikt sagatavoti glābšanas dienesti.
Lidmašīna sāk nolaišanos, tuvojas lidostai un nosēžas.
Noteiktās situācijās ātrā palīdzība vai medicīnas komanda var gaidīt lidaparātu, lai ātri iejauktos.
Kad durvis atveras, prioritāte tiek dota pasažiera aprūpei.
Situācija, kas bija sākusies pirms dažiem desmitiem minūšu ar vienkāršu izsaukuma pogu, galu galā bija mainījusi lidmašīnas galamērķi, kurā atradās vairāki simti cilvēku.
Vai lidmašīna tiešām var nosēsties tikai tāpēc, lai izglābtu pasažieri?
Jā.
Pietiekami nopietna medicīniska problēma var pilnīgi noteikti likt lidmašīnai pārtraukt savu ceļojumu.
Tas var izraisīt ievērojamus kavējumus un ievērojamas loģistikas sekas.
Bet, ja ir aizdomas par dzīvībai bīstamu ārkārtas situāciju, centrālais jautājums, protams, nav par to, vai citi ceļotāji ieradīsies ar divu stundu kavēšanos.
Prioritāte kļūst par iespēju slimajam sniegt vislabākās izredzes piekļūt nepieciešamajai aprūpei.
Tomēr, atkal, lielākā daļa medicīnisko ārkārtas situāciju neizraisa novirzīšanu.
Aptuveni deviņos no desmit gadījumiem, kas reģistrēti CDC citētajos datos, lidojums turpinās līdz galamērķim.
Kas notiek ar citiem pasažieriem pēc novirzīšanas?
Stāsts nebeidzas, kad slimais pasažieris atstāj lidmašīnu.
Aviokompānijai un pārējiem ceļotājiem sākas jauna problēmu sērija.
Vai lidmašīnai jāuzpilda degviela?
Vai apkalpe vēl var likumīgi turpināt lidojumu, ņemot vērā tās darba laiku?
Cik ilgi ilgs neplānotā apstāšanās?
Vai daži pasažieri nokavēs savu pārsēšanos?
Vai lidostā ir komandas, kas var apkalpot lidaparātu?
Dažos gadījumos lidojums var atsākties relatīvi ātri.
Citos novirzīšana izraisa vairāku stundu kavēšanos.
Un sarežģītākā situācijā var kļūt nepieciešams mainīt apkalpi vai pilnībā reorganizēt ceļojuma turpinājumu.
Tas izskaidro, kāpēc medicīniskā novirzīšana ir svarīgs lēmums.
Bet šie operatīvie ierobežojumi paliek sekundāri situācijā, kurā var būt apdraudēta cilvēka veselība vai dzīvība.
Cik maksā medicīniskā novirzīšana?
Grūti nosaukt vienu skaitli.
Izmaksas ir atkarīgas no lidmašīnas tipa, izvēlētās lidostas, nepieciešamā degvielas daudzuma, kavēšanās ilguma un sekām uz aviokompānijas grafiku.
Novirzīšana jo īpaši var izraisīt:
-
papildu degvielas patēriņu;
-
ar lidostu saistītās izmaksas;
-
apkalpošanu uz zemes;
-
jaunu uzpildi;
-
kavējumus nākamajos lidojumos;
-
nokavētas pārsēšanās;
-
apkalpes pagarināšanu vai nomaiņu;
-
dažkārt izmitināšanas vai pārvirzīšanas izmaksas.
Aviokompānijai tas tādējādi var būt dārgs un sarežģīts pasākums.
Bet neviens kabīnē neteiks:
“Šī novirzīšana maksā pārāk dārgi, turpināsim vēl četras stundas, neskatoties uz dzīvībai bīstamu ārkārtas situāciju.”
Drošība paliek lēmuma centrā.
Vai pasažierim jāmaksā par novirzīšanu?
Tas ir jautājums, kas regulāri atgriežas.
Un atbilde nav vienkārši “jā” vai “nē”.
Situācija var būt atkarīga no valsts, aviokompānijas, pārvadājumu noteikumiem, apdrošināšanas un, galvenais, apstākļiem, kas izraisīja incidentu.
Neparedzamu vājumu ceļotājam tādēļ nevajadzētu automātiski pielīdzināt vairāku desmitu tūkstošu eiro rēķinam, kas tiktu izsniegts, izejot no lidmašīnas.
Tomēr īpašiem apstākļiem var būt nozīme, tāpēc nav iespējams sniegt universālu noteikumu, kas piemērojams visiem lidojumiem.
Un ja pasažieris mirst lidojuma laikā?
Tā ir reta situācija, bet ar to apkalpēm arī jāspēj tikt galā.
Kad cilvēku nevar reanimēt, apkalpei jārisina gan situācijas praktiskie aspekti, gan kaut kas daudz cilvēcīgāks: pēc iespējas saglabāt pasažiera un viņa tuvinieku cieņu.
Rīcības veids ir atkarīgs no apstākļiem un aviokompānijas procedūrām.
Salona personāls parasti cenšas risināt situāciju ar pēc iespējas lielāku diskrētumu līdz ierašanās brīdim, kamēr tiek brīdināti kompetentie dienesti un iestādes.
Jāatgādina arī, ka salona apkalpe ne vienmēr ir pilnvarota oficiāli konstatēt nāvi, kā to varētu darīt ārsts. ASV CDC noteikumi, piemēram, runā par “iespējamu vai apstiprinātu” nāvi, kad runa ir par apkalpes ziņojumu.
Tā, iespējams, ir viena no visgrūtākajām situācijām, ar kādu apkalpe var saskarties.
Ko darīt, ja lidmašīnā jūtaties slikti?
Pirmā lieta, kas jādara, ir ārkārtīgi vienkārša:
brīdināt apkalpi.
Ne pēc stundas.
Ne tad, kad vairs nespējat nostāvēt kājās.
Tiklīdz kaut kas jums šķiet patiešām nenormāls.
Ja jums ir neparastas sāpes, grūtības elpot, nozīmīga vājuma sajūta vai jebkuri citi satraucoši simptomi, izmantojiet izsaukuma pogu vai lūdziet palīdzību.
Paskaidrojiet, ko jūtat, pēc iespējas precīzāk.
Ja slimojat ar zināmu slimību vai lietojat īpašas zāles, šī informācija arī var būt noderīga aprūpei.
Un, ja ceļojat ar nepieciešamajām zālēm, labāk tās turēt rokas bagāžā, nevis čemodāna dibenā, kas nodots bagāžā. CDC jo īpaši iesaka ceļotājiem paturēt nepieciešamās zāles, ierīces un medicīnas piederumus pie sevis salonā.
Vai pirms lidojuma ar veselības problēmām jābrīdina aviokompānija?
Noteiktās situācijās – jā.
Ceļošana ar stabilu hronisku slimību, protams, automātiski nenozīmē, ka jābrīdina aviokompānija.
Bet, ja lidojums var pasliktināt medicīnisko stāvokli, ja nepieciešama īpaša palīdzība vai ja uz klāja jāizmanto medicīniskais aprīkojums, vēlams par to interesēties pietiekami laicīgi.
Noteikumi atšķiras atkarībā no aviokompānijām un attiecīgā aprīkojuma veida.
Personām, kurām nesen veikta operācija, kuras cieš no nopietnas slimības vai kurām nepieciešams skābeklis vai īpaša medicīniska ierīce, pirms ceļojuma var būt nepieciešams arī ārsta atzinums.
Mērķis nav liegt slimiem cilvēkiem ceļot.
Galvenais ir izvairīties no atklājuma 10 000 metru augstumā, ka būtisku piesardzības pasākumu varēja veikt pirms izlidošanas.
📖 Raksti, kas jūs varētu interesēt
Jums patīk atklāt, kas patiesībā notiek aiz lidmašīnas durvīm vai lidostas aizkulisēs? Šeit ir trīs citi raksti, kas jūs varētu interesēt:
-
✈️ Lidmašīnas iekāpšanas aizkulises: kas patiesībā notiek pirms pacelšanās?
Sākot no lidmašīnas ierašanās līdz durvju aizvēršanai, uzziniet visu, kas jākoordinē dažu desmitu minūšu laikā, pirms jūsu lidojums var doties ceļā. -
🧳 Nozaudētās bagāžas noslēpumi lidostās: kas patiesībā notiek ar mūsu čemodāniem?
Čemodāns, kas nekad neparādās uz lentes, var šķist pazudis dabā. Patiesībā tiek iedarbināta vesela sistēma, lai mēģinātu to lokalizēt un pārsūtīt. -
🌍 Kā izvairīties no laika joslu maiņas efekta pēc gara lidojuma?
Nogurums, pamošanās nakts vidū, grūtības atgūt savu ritmu… atklājiet labus refleksus, lai labāk atgūtos pēc vairāku laika joslu šķērsošanas.
Ieteicamie produkti
Vēlaties turpināt aizraušanos ar aviāciju pēc lidojuma beigām? Šeit ir dažas kolekcijas, kurām vajadzētu patikt lidmašīnu un skaistu aeronavtikas detaļu cienītājiem:
-
✈️ Lidmašīnu modeļi
Airbus, Boeing, mītiski pasažieru lidaparāti vai ikoniskas aviokompānijas: atklājiet modeļu izlasi, lai mājās atrastu lidaparātus, kurus mums patīk vērot debesīs. -
🔑 Lidmašīnu atslēgu piekariņi
Mazs, vienkāršs un viegli dāvināms aksesuārs, kas ir lieliski piemērots, lai ikdienā saglabātu aviācijas pieskārienu. -
🖼️ Lidmašīnu plakāti
Rakstāmgaldam, guļamistabai vai aeronavtikai veltītai telpai mūsu plakāti godina ikoniskas lidmašīnas un gaisa ceļojumu pasauli.
Tātad, kas patiesībā notiek, kad pasažieris saslimst lidojuma laikā?
Atgriezīsimies pēdējo reizi mūsu salonā.
Pasažieris saka, ka nejūtas labi.
Stjuarte tuvojas.
Viņa apmainās ar dažiem vārdiem un ātri saprot, ka situācija ir pelnījusi lielāku uzmanību.
Cits apkalpes loceklis ierodas ar nepieciešamo aprīkojumu.
Kabīne tiek brīdināta.
Dažas minūtes vēlāk paziņojumā tiek jautāts, vai pasažieru vidū atrodas veselības aprūpes speciālists.
Kamēr aizmugurē tiek sniegta palīdzība slimajam, divi piloti, kas sēž aiz kabīnes durvīm, jau skatās savu maršrutu, laikapstākļus un pieejamās lidostas.
Ja pasažieris atgūstas un situācija paliek stabila, lidojums, visticamāk, turpināsies kā parasti.
Ja viņa stāvoklis kļūst satraucošs, visa ceļojuma loģika dažu minūšu laikā var mainīties.
Galamērķis, kas ierakstīts 300 cilvēku iekāpšanas kartēs, pēkšņi var kļūt sekundārs.
Lidmašīna nolaižas.
Tā maina maršrutu.
Uz zemes gaida ātrā palīdzība.
Tāpēc, ka starp visām tehnoloģijām, procedūrām, degvielas aprēķiniem un operatīvajiem ierobežojumiem paliek diezgan vienkārša realitāte.
Uz klāja ir cilvēks, kuram nepieciešama palīdzība.
Un dažreiz ar to pietiek, lai mainītu galamērķi veselai lidmašīnai.
🎬 Un ja saslimst abi piloti?
Medicīniska ārkārtas situācija lidojuma laikā jau ir īpaša situācija, ja tā skar pasažieri. Bet kas notiktu, ja abi cilvēki pie lidmašīnas vadības pēkšņi kļūtu nespējīgi pilotēt?
Kurš pārņemtu vadību? Vai stjuarts varētu iekļūt kabīnē? Vai pasažieru vidū meklētu pilotu? Un, galvenais, kā lidmašīna beigās varētu atgriezties uz zemes?
Šajā video mēs paskaidrojam, kas patiesībā varētu notikt, ja pasažieru lidmašīnas abi piloti saslimtu lidojuma laikā.
▶️ Kas notiek, ja abi piloti saslimst?
FAQ – Saslimis pasažieris lidmašīnā
Ko dara apkalpe, kad pasažierim lidmašīnā kļūst slikti?
Salona personāls sāk ar situācijas izvērtēšanu un piemēro atbilstošas pirmās palīdzības procedūras. Atkarībā no vājuma smaguma var tikt informēta kabīne, pasažieru vidū meklēts veselības aprūpes speciālists un pieprasīta ārēja medicīniskā palīdzība.
Vai lidmašīnā vienmēr ir ārsts?
Nē. Ārsta klātbūtne pasažieru vidū ir pilnīgi nejauša. Kad rodas nopietna ārkārtas situācija, apkalpe tomēr var jautāt, vai uz klāja atrodas ārsts vai cits veselības aprūpes speciālists.
Vai lidmašīnās ir defibrilators?
Daudzās komerciālajās lidmašīnās ir ārējais automātiskais defibrilators, un daži noteikumi to pieprasa attiecīgajiem lidaparātiem. Piemēram, ASV FAA to pieprasa noteiktām komerciālo lidmašīnu kategorijām, kas pārvadā pasažierus.
Vai lidmašīna var pagriezties atpakaļ slimā pasažiera dēļ?
Jā. Lidmašīna var mainīt savu maršrutu, atgriezties uz izlidošanas lidostu vai novirzīties uz citu lidostu, kad medicīniska ārkārtas situācija attaisno ātru aprūpi uz zemes.
Kurš lemj par medicīnisko novirzīšanu?
Galīgais operatīvais lēmums pieder gaisa kuģa kapteinim. Viņš tomēr var balstīties uz informāciju, ko sniedz salona apkalpe, uz klāja esošais veselības aprūpes speciālists un, atkarībā no aviokompānijām, medicīniskā palīdzība uz zemes.
Kas notiek, ja uz klāja nav neviena ārsta?
Apkalpe paliek apmācīta pirmās palīdzības sniegšanā un tai ir procedūras, kā arī medicīniskais aprīkojums. Dažas aviokompānijas arī ļauj apkalpēm saņemt veselības aprūpes speciālistu viedokli no zemes.
Vai ātrā palīdzība var gaidīt tieši lidmašīnu?
Jā. Kad pasažiera stāvoklim nepieciešama ātra aprūpe, medicīnas dienestus var brīdināt pirms nosēšanās, lai tie būtu gatavi iejaukties, kad lidmašīna ierodas.
Kas notiek, ja pasažieris mirst lidojuma laikā?
Apkalpe piemēro aviokompānijas procedūras, pēc iespējas aizsargā personas cieņu un informē kompetentos dalībniekus. Oficiālā aprūpe turpinās pēc nosēšanās.
Vai var lidot, kad esi slims?
Tas ir atkarīgs no slimības un tās smaguma. Viegls stāvoklis ne vienmēr liedz ceļot, bet noteiktas patoloģijas, nesenas iejaukšanās vai īpašas medicīniskas vajadzības prasa veselības aprūpes speciālista atzinumu un dažkārt iepriekšēju koordināciju ar aviokompāniju.
